“Jāzeps un viņa brāļi” 3. cēliens

Raiņa darbi Latvijas literatūrā ir ļoti svarīgi. Izņēmums nav arī “Jāzeps un viņa brāļi”, kas ir izrādīts uz skatuves vairākas reizes un tiek aizvien modernizēts. Tāpat arī šis darbs ir daudz analizēt un vienmēr ir iespējams atrast dažādas individuālas interpretācijas. Ir vērts paraudzīties uz 3. cēlienu, kas ir pilns ar Jāzepa atriebību u.c. interesantiem pavērsieniem. Pārējos cēlienus iespējams izlasīt šajā interneta vietnē: www.pcredit.pl.

Lugas 3. cēliena darbības vieta ir Ēģiptes pilsētā Tēbās, konkrētāk, Valdnieka pilī. Lai gan tiek pildīta tēva svētība un Jāzeps kļūst par valdnieku Tēbās, kur visi viņu godina un mīl, bet viņš nespēj aizmirst pagātnes pāridarījumus. Jāzepam nav sirdsmiera un viņš vēlas atriebties. Pagātne ir stiprāka par viņu pašu, neļaudama iestāties sirdsmieram.

Lai visu padarītu vēl sarežģītāku, protams, ka pa vidu visam ir arī mīlestība. Sievai Asnāte ir jūtas pret Jāzepu, bet Jāzeps joprojām mīl Dinu. Tā viņam ir vissvarīgākā nepiepildītā mīla, tomēr Asnātei to noliedz. Asnāte ne tikai mīl Jāzepu, bet arī jūt lielu cieņu. Viņiem ir kopīgi bērni. Jāzepu Asnāte sauc par savu sauli, mēnesi, pasaules aci, tas liek domāt, ka Jāzeps Asnātei ir visa pasaule. Tieši tāpēc viņa ir gatava darīt visu, lai tikai iepriecinātu Jāzepu, turpretī Jāzeps bieži izliekas, ka viņu nedzird. Kad Jāzeps ir satraucies, arī Asnāte ir bažīga. Asnātes miers glabājas pie Jāzepa. Asnāte nesaprot, ka nepazīst viņu tik labi, kā domā.

Jāzeps griežas pie sievastēva Potifera pēc padoma ko viņam tālāk darīt. Uz šo jautājumu Potifers atbild, ka Jāzepam pašam ir jāizdomā.

Jāzepa atriebība 3. cēlienā secīgi pa punktiem:

  • Kad Jāzepa brāļi pirmoreiz tiek ievesti pilī, Jāzeps viņus morāli pazemo, saukdams par spiegiem, viltniekiem, blēžiem, mēsliem. Simonam veltīts visprecīzākais apzīmējums, nosaucot viņu par asiņainu pazvēru.
  • Jāzeps pavēl sargiem visus desmit Jāzepa brāļus Rubensu, Simonu, Leviju, Judu, Izašaru, Zebulonu, Danu, Naftali, Gadu un Azeru.) sagūstīt un saslēgt važās. Brāļi, neuzklausot viņu žēlabas, tiek aizvesti.
  • Kad brāļi tiek pēc viņa pavēles atvesti atpakaļ pie sevis, Ēģiptes valdnieka, Jāzeps cenšas iebiedēt brāļus, sakot, ka viņam ir stāstīts par briesmīgu cilti Kanānā. Jāzeps saka, ka tieši tāpēc viņus ienīst visi ļaudis. Uz brāļiem tas atstāj lielu iespaidu, jo viņi domā, ka tas ir pats Ēģiptes valdnieks, līdz kuram nonākušas tādas ziņas.
  • Brāļu izrādītā pazemība tikai vairo Jāzepa bargumu, dusmas un vēlmi atriebties. Viņš pavēl tos sasiet ar vecām saitēm, ar kurām vairs pēc tam nevienu nesiet.
    Kad brāļi atkal tiek atvesti, un nometas ceļos, Jāzeps aizliedz brāļiem sev tuvoties. Viņš liek atstāt gūstā vienu no brāļiem, dodot tiesības viņiem pašiem izlemt kuru. Izvēlē atklājas viņu netikumi. Pārējiem liek atvest jauno brāli, lai viņus atstātu dzīvus.
  • Brāļi dziļi klanās un pateicās par dzīvību, bet Jāzeps atklāti saka, ko domā – viņam riebjas brāļu pazemība.
  • Jāzeps iedod tiem lūgto labību un to samaksāto naudu atdod atpakaļ katram savā maisā, tā cerot, ka viņus vajās, līdz noķers. Parāds zudīs tikai tad, kad brāļu cilts vairs nebūs.
  • Visbeidzot Jāzeps liek brāļiem pateikt taisnību, kur palicis viens no viņu brāļiem, liekot atdzīties slepkavības mēģinājumā. Brāļi to nespēj izturēt un prasa, lai viņus pašus met bedrē.

Atsauce uz tekstā izmantoto informāciju.